Vai tiešām ziema vājina? Kāpēc organismam tā var būt vērtīgāka par pastāvīgu vasaru

Mēs dzīvojam laikmetā, kad ziema ir kļuvusi par nevēlamu sezonu. Tiklīdz kļūst auksts – meklējam saules ceļojumus. Tiklīdz iestājas tumsa – ieslēdzam ekrānus. Tiklīdz palēninās temps – mēģinām to mākslīgi paātrināt.

Mūsdienu kultūra cildina vasaru: gaismu, aktivitāti, baudu, produktivitāti. Taču bioloģija nedarbojas pēc viena gadalaika principa. Cilvēks nav radīts mūžīgai vasarai.

Cilvēks – nav indivīds, bet ekosistēma. Mūsu ķermenis – tā ir triljoniem mikroorganismu, baktēriju, mitohondriju un šūnu kopiena. Tā ir sarežģīta bioloģiska sistēma, kas evolucionāri veidojusies ciklu vidē: gaismā un tumsā, siltumā un aukstumā, aktivitātē un palēninājumā.

Dabā nav pastāvības. Ir maiņa. Un tikai caur maiņu rodas izturība.

Augam, kas nekad nepiedzīvo ziemu, nav nobriešanas fāzes. Fermentēts ēdiens kļūst vērtīgs tikai caur laiku, temperatūras svārstībām un miera posmu. Bioloģiskā sistēma stiprinās caur ciklu.

XXI gadsimtā mēs stipri mazinājām gadalaiku ietekmi uz ikdienas dzīvi. Ziemā – apsildāmas grīdas. Vasarā – kondicionieri. Tumsu nomainīja ekrānu gaisma. Organismam gandrīz vairs nav jāpielāgojas. Taču adaptācija ir imūnsistēmas treniņš. Ne pats aukstums stiprina, bet organisma spēja droši tam pielāgoties.

Ziema – bioloģiskās reģenerācijas sezona.

Temperatūras adaptācija: aukstums darbojas kā viegls bioloģisks izaicinājums. Organisms aktivizē brūnos taukaudus, optimizē enerģijas izmantošanu, trenē asinsvadu elastību. Rūdīšanās nav ekstrēma bauda – tas ir secīgs adaptācijas process.

Tumsa un melatonīns: ilgāka tumsa ziemā veicina melatonīna ražošanu. Melatonīna funkcijas jau sen ir pārsniegušas „miega hormona” robežas – tas tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem šūnu aizsardzības regulētājiem. Tas darbojas kā antioksidants, piedalās šūnu aizsardzības procesos un regulē imūno atbildi. Dzīvošana pēc dabiskā tumsas ritma ļauj organismam pāriet dziļākas reģenerācijas režīmā.

Metaboliskā palēnināšanās: lēnāks temps nav vājuma pazīme. Palēnināti bioloģiskie ritmi var nozīmēt mazāku oksidatīvo stresu, mazāku iekaisuma reakciju aktivitāti un vairāk resursu atjaunošanai.

Siltums, saule un jūra ir veselīgi un nepieciešami. Taču pastāvīga vasara – fiziski vai emocionāli – ir bioloģiska disbalanss. Pastāvīgs baudas režīms vājina spēju pielāgoties. Un adaptācija ir dzīvīguma būtība.

Pavasaris – aktivizācija. Vasara – ekspansija. Rudens – uzkrāšana. Ziema – reģenerācija. Tā ir dabiska organisma treniņu sistēma.

Mēs baidāmies nevis no ziemas, bet no palēnināšanās. Taču bioloģija tika radīta ciklam. Daba nekad nepaiet garām ziemai.

Un varbūt ilgmūžība slēpjas nevis spējā no tās aizbēgt, bet spējā to izdzīvot.

Ziema nav vājināšanās. Tā ir viena no svarīgākajām organisma treniņu fāzēm. Nav ekstrēma. Nav ledaina. Bet nepieciešama.

-

Erika Stankevičiūtė-Stanikūnė

Japāņu ilgmūžības un glikācijas pētījumu eksperte,

vairāk nekā 20 gadus strādājot ar Japānas labsajūtas ražotājiem,

sertificēta placentas kosmētikas trenere,

Japānas glikēmiskā stresa asociācijas dalībniece.